Azartspēļu asociācija: arvien biežāk pēc laimesta spēlētāji iet uz mājām

Krīze ir mainījusi cilvēku ieradumus, tostarp arī spēlējot azartspēles. Kas vairāk apmeklē spēļu zāles un kas izvēlas spēlēt internetā, un ko cilvēki dara ar saviem laimestiem – uz šiem un citiem BBS jautājumiem atbildLatvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks un LSBA padomnieks Arnis Marcinkēvičs.

– Kas īsti notiek – vai cilvēkiem nav naudas un viņi vairs nespēlē azartspēles vai arī pāriet uz interaktīvajām spēlēm internetā un televīzijā?

Arnis Marcinkēvičs (A.M.) – Ja palūkojamies uz pētījumu, kas tika veikts pavisam nesen, par kultūras patēriņu Latvijā, tajā tika minēts, ka Latvijā aptuveni 14% no iedzīvotājiem patērē arī azartspēles. Šie dati ar mūsu aplēsēm praktiski saskan. Patlaban situācija ir šāda: ir daļa cilvēku, kas joprojām iet uz spēļu zālēm un kazino, bet, pirmkārt, viņi uz turieni dodas retāk, un, otrkārt, viņi spēlē uz mazākām likmēm. Likmju lielums samazinājies par aptuveni 40%.

Ģirts Ludeks (Ģ.L.) – Ja paņemam vienu spēļu automātu, tad vidējais apgrozījums agrāk bija 702 lati mēnesī, tagad tie ir 564 lati. Ruletei – no 10 tūkstošiem līdz sešiem tūkstošiem.

A.M. – Turklāt ir arī parādījusies kāda cita tendence. Ja agrāk cilvēki pēc laimesta turpināja spēlēt, tad tagad pēc laimesta arvien vairāk cilvēku dodas mājās.

Vai un kā ir mainījies tā cilvēka sociālais portrets, kas pašlaik apmeklē spēļu zāles?

– Viennozīmīgi var teikt, ka jaunieši vairāk patērē interneta spēles. Tas, mūsuprāt, ir visai liels risks, jo jaunieši līdz tradicionālajām azartspēlēm nemaz nenonāk. Viņi jau sāk ar interneta azartspēlēm, kuras ir nekontrolētas. Turklāt, ja tradicionālo azartspēļu zālē nepilngadīgie nemaz netiek iekšā, jo sodi, ja tiek pieķerts kāds nepilngadīgais spēlējot, ir pietiekami lieli un uzņēmumiem šādas nepatikšanas nav vajadzīgas, tad interneta gadījumā neviens nevar garantēt, ka tās nespēlē arī nepilngadīgais, kurš, iespējams, ir dabūjis tēva kredītkarti un tagad izmanto šo brīdi, lai uzspēlētu.

Grāvja otra mala

Šodienas sapulces laikā, kuras tēma bija – ko es gribu, ieraudzīju vīziju. Bērns, kurš veikalā ienācis ar kopā vecākiem, parādīja senčiem ar pirkstu uz iekārotu mantu, pateica, ka to grib, bet sadzirdējis atteikumu, nokrita zemē un spārdīja kājām. Mana vīzija uzrādīja otru bērnu, kurš ienāca veikalā, nemaz neparādīja, neizteica savu vēlmi, bet uzreiz nokrita zemē un sāka bļaut un spārdīties. Brīžiem es arī tā rīkojos. Tā kā esmu liels un audzināts, es īdu, ka mani nekas neapmierina, ka nav prieka. Tas pats ceļš, tikai otra grāvja mala.

Autovadītājs izdomāja viltus policistu, baidoties no sievas dusmām

Autovadītājs, kurš pagājušajā nedēļā ziņoja Tukuma policijai, ka viņu uz ceļa aplaupījis viltus ceļu policists, izrādās, policijai melojis, lai nebūtu jāskaidrojas ar sievu par paspēlētu naudu.

Policijā 8.februāra vakarā vērsās kāds 1980.gadā dzimis vīrietis par to, ka ap plkst.20 autoceļa Tukums-Engure 16.kilometrā uz krustojuma viņš ar savu auto bija spiests apstāties, jo, izmantojot zilas bākugunis, kāda aizmugurē braukusi automašīna viņu apturējusi. Šoferis domājis, ka tā ir ceļu policija, un jau sagatavojis dokumentus.

No auto izkāpis atstarojošā vestē tērpies vīrietis, pienācis pie šofera un, piedraudot ar pistolei līdzīgu priekšmetu, iespējams, gāzes, latviešu valodā vien noteicis “Naudu!” Šoferis atdevis 140 latu, kas bijusi visa summa no viņa maka.

Vīrietis policijā minējis, ka pēc uzbrukuma laupītājs aizbraucis Tukuma virzienā ar baltas krāsas auto.

Lai arī 90.gados līdzīgas laupīšanas esot bijušas citviet Latvijā, policija izmeklēšanas gaitā secināja, ka it kā aplaupītais autovadītājs policijai melojis par savu aplaupīšanu, aģentūrai BNS pastāstīja Tukuma iecirkņa kriminālpolicijas priekšnieks Helmuts Lukačovs.

Noskaidrojies, ka vīrietis spēļu zālē nospēlējis jau pieminētos 140 latus, taču, lai nebūtu jāskaidrojas ar sievu, vīrietis nolēmis naudas pazušanai rast attaisnojumu, proti, ziņot policijai par savu aplaupīšanu. Lai gan policijai ir arī pierādījumi melošanai, vīrietis piedevām arī atzinies savos grēkos.

Pašlaik policija plāno izbeigt kriminālprocesu par laupīšanu un tad lems jautājumu par kriminālprocesa sākšanu par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu uz vairākiem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Ķīna sāk cīņu pret azartspēlēm internetā

Ķīna sāk cīņu pret azartspēlēm internetā

Ķīna pirmdien nolēma no februāra līdz augustam īstenot azartspēļu apkarošanas kampaņu internetā, otrdien

ziņoja vietējie plašsaziņas līdzekļi. Daži noziedznieki Ķīnā un ārvalstīs apvienojušies un izveidojuši spēļu

namu tīklu internetā, un ar šādām metodēm tiek organizēta ievērojamu naudas summu izvešana no Ķīnas.

Radio ēters

Izkāpu no mašīnas ar smagām kājām. Tas bija satraukums pirms radio ētera, kurā mēs kopā ar Juri, es šoreiz biju Kārlis, un atkarību speciālisti runājām par azartspēļu atkarību. Par spēles ietekmi uz manu, Jura un visu spēlmaņu dzīvi! Kāds piezvanīja un es saklausīju, viņa vārdos – visus slimos jāiznīcina. Ceru, ka viņa stāsts par Sibīrijas mēra baciļu piejaukšanu heroīnam bija ironija, kuru es neuztvēru, bet ne fašisms, kas vērsts uz savādāko iznīcināšanu. Bet kopumā pēc raidījuma ir jauka sajūta un ja kāds mūsu vārdos sadzirdēja kādu iedīgli drosmei, atbrīvoties no spēles skavām, es esmu jau avansā priecīgs. Paldies tiem, kas man palīdzēja man manas atkarības smagākajos posmos ar to, ka man bija vieta, kur nākt un runāt par man sāpošām tēmām.

Skumji

Kaut kā skumji, to ko vajag darīt, negribas, bet ko nevajag nav! Skumji!

1.solis

Pirmais solis no anonīmo spēlmaņu 12.soļu programmas: Mēs atzinām, ka esam bezspēcīgi pret azartspēlēm un ka mūsu dzīves bija kļuvušas nevadāmas, man ir visgrūtāk pieņemams, jo tas man nozīmē pilnīgu kapitulāciju. Mana ego krahu kāda cita priekšā. Es uz šo soli nācu un vēl eju tagad, dažbrīd to atzīstot pat par 99,99%, katru reizi atstājot niecīgu spraugu, kurā dižoties manai patmīlībai. Vistuvāk šim solim es biju brīdī, kad pieņēmu lēmu doties uz Minesotas programmu. Tad es pat necerēju, ka varēšu nespēlēt. Es ar prātu paskaitīju un nolēmu, ka 28 dienas Minesotas programmā nevairos manu parādu apjomu, atpūtīšos no spēles. Šīs 28 dienas deva spēku un pārliecību, ka pats varu vadīt dzīvi. Bet ne te nu bija! Pie spēles atgriezos vēl divas reizes. Sevi mierināju, ka šoreiz spēlēju mazāk, bet tas bija tāds viltus mierinājums. Šīs divas noraušanās sajūtu ziņā bija pat briesmīgākas nekā iepriekšējo daudzo gadu spēle. Es jutos netīrs un ilgā dušošanās šo netīrības sajūtu nespēja noskalot. Tagad, atskatoties uz vairāku gadu dzīvi bez spēles, redzu, ka noraušanās man bija vajadzīga, lai es apjaustu un izjustu savu atkarību un saprastu, ka ir jāizrāda pazemība, ar bravūru šeit nekas nevar līdzēt. Pirmā soļa programmas ietvaros tiek uzdots jautājums, kad tu pirmo reizi atklāji, ka tava kompulsīvā, nekontrolējamā spēlē ir problēma. Tas bija naktī pie spēļu automātiem es pa šmigu sāku runāties ar vienu mačo. Viņš tā izskatījās un tā runāja. Mēs norunājām vairākās stundas par to kā mēs spēlējam, kā spēlei gūstam naudu un kā zaudējam saprātu. Mēs runājām, ka cilvēki ir slimi un tādu cilvēku ir daudz un ka cilvēki ir jāglābj no šī posta. Līdz anonīmo spēlmaņu kustībai man vēl bija tāls ceļš, vēl bija jāzaudē savs gods, veselības, tuvinieku uzticību un arī nauda. Pēdējo kaut kā tā vairāk pamana! Bet tad, tai naktī, es sapratu, ka nav labi, bet vēl tā īsti neapzinājos, ka nav labi tieši ar mani un manu atkarību.

ieriebt slimībai

Esmu šodien daudz un sātīgi ēdis, daudz braucis pa sniegotajiem Latvijas ceļiem, nedaudz spēlējis novusu un gala rezultātā uzvarējis, nedaudz pastaigājies un gala rezultātā noguris. Vēl ceļā esot, iedomājos, ka šis blogs varētu būt labs iemesls, lai rakstiski izietu 12 soļu programmu. Tagad apsēdos pie datora un vairāk nav tā spara, kas bija ceļa laikā. Tur bija gan vēlme, gan prāts, kāpēc to darīt? Tagad ir tikai nogurums un tāda matēta sajūta, kāpēc man tagad pēc gandrīz 300 kilometru ceļa ir jārunā par savu bezspēcību azartspēļu priekšā? Kāpēc man ik dienu jāatgādina, ka esmu slims. Atbilde ir acīmredzama, lai mana infekcija neuzliesmotu, es nedrīkstu aizmirst, kas es esmu un man katru dienu ar to jāstrādā. Bet tā gribas ieriebt šai slimībai!

Brīvais laiks

Pēc pirmajiem mēģinājumiem šķirties no spēles sastapos ar kaudzi, nē jūru brīvā laika. Spēles laikā šādas problēmas nebija. Brīvā laika vienkārši nebija. Kaut apdarīju un tad laimīgā, vai nelaimīgā laulībā ar spēli katru mīļu brīdi. Un tad vienā dienā spēles vairāk nebija un es nezināju ko lai dara šajā brīvībā. Tā garlaikoja, nomāca, kaitināja. Runāju sapulcēs, ko vīri dara brīvajā laikā un viņi teica, ka šiem brīvā laika nav. Man likās, ka viņi vai nu liekuļo, vai nesaka taisnību, jo kā tā var būt, spēle taču aprija milzum daudz laika. Sākotnēji biju apmulsis no laika daudzumu, kas man kā no debesīm bija nokritis. Brīvā laika pārpilnības problēma saknē bija līdzīga ar vienu no iemesliem, kāpēc es sāku daudz spēlēt. Man parādījās haltūras un kreisā nauda, ko kā komisiju ņēmu par dažiem darījumiem. Ne lieliem un ne maziem. Man parādījās nauda, kuras bija par maz, lai apmierinātu manas slimās ambīcijas, jo tās nebija pietiekoši helikoptera iegādei un ceļojuma uz dienvidpolu, bet tās bija vairāk par to, kas man bija vajadzīgs ikdienas rēķinu kārtošanai. Un es atradu kur to likt. Sākumā spēlei bija veltīta tikai kreisā nauda, tad nauda, kas nebija domātā ģimenes vajadzībām, tad nauda, kas domāta ģimenes vajadzībām, tad svešā nauda, tad aizņemtā nauda. Un aizņemtās naudas daudzums pieauga kā sniega lavīna. Šodien skatos un brīnos, to naudu varēja uzkrāt, iegādāties uzņēmu akcijas, maksāt hipotēku, vai kādi savādāk izrīkoties, bet tad par to pat nebija domas. Vajadzēja laiku, lai apjaustu brīvā laika burvību, bet tad jau šis laiks bija zaudēts, iestājās steiga un gribētu, bet vēl nepadarītu darbu saraksts.

Par autoru un kontakti

Esmu anonīmais spēlmanis ar daudzu gadu stāžu. Šobrīd nespēlēju vairāk kā četrus gadus un nevaru iedomāties, kurp es būtu, ja neapmeklētu anonīmo spēlmaņu grupas. Šī lapa izveidojās nejauši un ja kāds tajā būs iegājis, priecāšos par palīdzību, kas ļautu šo lapu pilnveidot. Gan jau ar laiku sapratīšu kā tas darāms, bet pagaidām blogs ir man tumša bilde. Gadījumā, ja ir problēmas ar azartspēlēm, tad ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas problēmas ir iespējams sazināties, zvanot 29738121, vai ar rakstot anonīmie.spelmani@gmail.com. Lai jauka diena tev!