– Kas īsti notiek – vai cilvēkiem nav naudas un viņi vairs nespēlē azartspēles vai arī pāriet uz interaktīvajām spēlēm internetā un televīzijā?
Arnis Marcinkēvičs (A.M.) – Ja palūkojamies uz pētījumu, kas tika veikts pavisam nesen, par kultūras patēriņu Latvijā, tajā tika minēts, ka Latvijā aptuveni 14% no iedzīvotājiem patērē arī azartspēles. Šie dati ar mūsu aplēsēm praktiski saskan. Patlaban situācija ir šāda: ir daļa cilvēku, kas joprojām iet uz spēļu zālēm un kazino, bet, pirmkārt, viņi uz turieni dodas retāk, un, otrkārt, viņi spēlē uz mazākām likmēm. Likmju lielums samazinājies par aptuveni 40%.
Ģirts Ludeks (Ģ.L.) – Ja paņemam vienu spēļu automātu, tad vidējais apgrozījums agrāk bija 702 lati mēnesī, tagad tie ir 564 lati. Ruletei – no 10 tūkstošiem līdz sešiem tūkstošiem.
A.M. – Turklāt ir arī parādījusies kāda cita tendence. Ja agrāk cilvēki pēc laimesta turpināja spēlēt, tad tagad pēc laimesta arvien vairāk cilvēku dodas mājās.
Vai un kā ir mainījies tā cilvēka sociālais portrets, kas pašlaik apmeklē spēļu zāles?
– Viennozīmīgi var teikt, ka jaunieši vairāk patērē interneta spēles. Tas, mūsuprāt, ir visai liels risks, jo jaunieši līdz tradicionālajām azartspēlēm nemaz nenonāk. Viņi jau sāk ar interneta azartspēlēm, kuras ir nekontrolētas. Turklāt, ja tradicionālo azartspēļu zālē nepilngadīgie nemaz netiek iekšā, jo sodi, ja tiek pieķerts kāds nepilngadīgais spēlējot, ir pietiekami lieli un uzņēmumiem šādas nepatikšanas nav vajadzīgas, tad interneta gadījumā neviens nevar garantēt, ka tās nespēlē arī nepilngadīgais, kurš, iespējams, ir dabūjis tēva kredītkarti un tagad izmanto šo brīdi, lai uzspēlētu.